Vācu bruņinieki sakauj letus, bet Ogres mērs saņem četrus baložus

Ogres Vēstures un mākslas muzeja pagalmā vakar norisinājās cīņas, kurās vācu bruņinieki sakāva letus, bet citās ainās leti cīnījās pret letiem. Kā jau visās kārtīgās kaujās, arī šajās bija kritušie, bet viņi ātri vien atdzīvojās, turklāt bez burvju ūdens.

Ar niekiem nodarbojas un ar „špickām” kaujas
Cīņas gan nebija ilgas, jo kas gan tas būtu par vācu bruņinieku, kurš stundām ilgi kautos ar slikti apbruņotu letu karavīru. Arī leti ar letiem ilgi necīnījās. Enerģiski vicinot zobenus un vairogus, kāds krita, kāds gavilēja. „Šeit draudzība neuzvar,” konstatēja cīņu komentētājs, kurā varēja atpazīt Ogres Tautas teātra režisoru Uģi Tīrumu.

„Tādi tie leti ir: ar niekiem nodarbojas un ar „špickām” kaujas!” – to visu noskatīdamies, sacīja Lielvārdes pilskungs un izvilka savu milzīgu zobenu, kurš sver apmēram divdesmit kilogramu. Lūk, tas esot kārtīgs ierocis!  

Piemin 800 gadu veco Ogres vārdu
Pilskungs, kurā varēja atpazīt Uldevena pils saimnieku Agri Liepiņu, par karavīru kaujas mākslu vien pasmaidīja, jo viņam, bijušajam sporta meistaram paukošanā, esot cits priekšstats par īstām vīru cīņām.

Tomēr cīņas skatītājiem patika. Par to liecināja fotoaparātu klikšķi un zibšņi, iemūžinot kauju ainas un fotografējoties kopā ar bruņnešiem.  Ne jau cīņas prasme bija galvenais, bet gan vēsturiskās telpas un elpas uzburšana – visas šīs kaujas bija veltītas 800 gadiem, kopš Ogres vārds pirmoreiz pieminēts Indriķa hronikā. 

Mugurā 25 kilogrami smagas bruņas
Vācu bruņinieku vadītājs Konstantīns Jackovs no kluba „Excalibur” pastāstīja, ka visas bruņas taisītas pēc seniem paraugiem, atrastiem muzejos. Tās darinājis kalējs  Voldemārs Ļebedevs.  Katram vīram mugurā bija apmēram divdesmit piecus kilogramus smagas bruņas. Lai novilktu bruņu cepuri, vajadzēja pat palīgu. 

No kastes izvelk četrus aizjūru putnus
No vēstures izkāpusi bija arī Lielvārdes delegācija ar Uldevena pilskungu un kņazu Nariškinu priekšgalā. Viņiem bija savi ieroču nesēji un kalpi. Ogres mēram Edvīnam Bartkevičam  vispirms tika nolasīts Lielvārdes pilsnovada brīvļaužu sveicinājums Ogres brīvļaužiem ar dāvanu sarakstu. Pirmā dāvana bija no tālās Volgas bulgāru valsts atvestais aizjūru putns. Viesis ielika roku kastē, zem pārsega pameklēja un izvilka – balodi. Ogres mēram nu bija jāizlemj, ko ar to iesākt. Viņš putnu palaida brīvībā. Pēc tam lielvārdietis no kastes izvilka vēl vienu balodi, bet arī tam Ogres mērs piešķīra brīvlaišanu zilajās tālēs. Kārta pienāca trešajam balodim, un arī tas aizspurdza debesīs. Arī ceturto reizi E.Bartkevičs balodi palaida brīvībā. Visi četri baloži bija katrs citā krāsā.

Viesi par to nebūt neapvainojās, jo baložiem laikam bija jāatgriežas  Lielvārdē. „Vajadzēja balodim ap kāju apsiet sarkanu lenti, tad redzētu, vai atgriezies īstais,” vēlāk sacīja kāds lielvārdiešu ieroču nesējs. 

Uzdāvina zīda šalli
Kad baložu krājums bija izsmelts, E.Bartkevičs saņēma smalku audumu  no Suzdaļas tirgotājiem, iemainītu pret 16 mucām alus, pieciem varjagu vergiem un vienu mucu medus. Tā bija zīda šalle. Bet kas to lai zina – varbūt kastē bija noslēpts vēl kāds zīda baķis. 

Uz trijām stundām iegūst gūstekni
Bet tas vēl nebija viss – Ogres mēram  viesi uzdāvināja arī Lielvārdes tirgū sagūstīto sakšu zemes tirgotāju no Lībekas Gotfrīdu fon Štruntenbahu, kurš lībiešu novados un tirgos daudziem bija ieriebis caur parādā palikšanu, ozeringu viltošanu, vaska rituļu svara palielināšanu, ielejot tajos svinu, lībju un letu meitu pavedināšanu, jaunu laiku sludināšanu lībju tautas vidū un visādā citādā gaisa maisīšanā. Ogres mērs šo dāvanu gan ieguva uz trijām stundām tiesāšanai, taču, tāpat kā baložus, palaida uz brīvām kājām. 

Viduslaiku gardums – grauzdētas mandeles
Cīņu skatus, senlaicīgu mūziku, iespēju šaut ar loku un arbolatu, kā arī pacienāties ar lielā katlā vārītu putru un viduslaiku gardumu – vīnā, cukurā un garšvielās grauzdētām mandelēm pēc 16.gadsmita receptes – bija parūpējies Ogres Vēstures un mākslas muzejs sadarbībā ar entuziastiem no viduslaiku militārās vēstures rekonstrukcijas kluba „Excalibur”, vēstures izpētes un rekonstrukcijas kluba „Ugunszīme” un viduslaiku mūzikas grupas „Morituri”. Ar savu vēsturisko šarmu svētkus kuplināja Lielvārdes Tautas teātra un Ogres Tautas teātra aktieri savu režisoru Kārļa Lišmaņa un Uģa Tīruma vadībā.